Sporta halle Dunikas pagasta, Liepājas rajonā

Adrese – Dunikas pagasts, ekspluatācijā nodots 2008. gadā, pasūtītājs – Dunikas pagasta padome, arhitektūras projekts – SIA „Namejs pluss”, ģenerāluzņēmējs - Liepājas celtniecības sabiedrība "Būvnieks", projektu vadītājs – Andris Otaņķis.

2008. gada rudenī durvis vēra jauna sporta zāle līdzās Sikšņu pamatskolai Duniku pagastā, kura, lai arī tapusi salīdzinoši īsā laika posmā, atvēršanas svētkos saņēma atzinīgu komisijas un Liepājas rajona pašvaldību apvienotās Būvvaldes vadītāja Andra Vaivara vērtējumu. Vietējiem pamatskolas skolniekiem jaunā sporta halle nozīmē iespēju ar fiziskām aktivitātēm nodarboties mūsdienīgās telpās, attīstot sportiskās iemaņas, kā arī aicināt uz sacensībām tuvējo pagastu skolu komandas. Ēkā ir sporta zāle, piebūve inventāra uzglabāšanai, trenažieru zāle, ģērbtuve un citas telpas. Ģenerāluzņēmēja Liepājas celtniecības sabiedrības „Būvnieks” projektu vadītājs Andris Otaņķis, vērtējot materiālu izvēli: „KERATERM blokus kā galveno norobežojošo un nesošo konstrukciju izbūves materiālu izvēlējās projektētāji. Norobežojošām konstrukcijām tika izmantots KERATERM 44. Ja darbus izpilda korekti un ievērojot instrukcijas, tad materiāls nesagādā problēmas iebūvē arī ziemas un mitrā laikā, jo neabsorbē mitrumu. Mitrums gan mēdz uzkrāties šūnās, tāpēc pirms apmetuma uzklāšanas izbūvētās konstrukcijas ir jāpažāvē.” No KERATERM mūrētās konstrukcijas ir apmestas un pēc tam krāsotas. Sporta zāles kopējā platība ir 600 kvadrātmetru, augstums ir atbilstošs volejbola un basketbola spēlēm, pieguļošās palīgtelpas izvietotas 2 stāvos. Arhitekts Arnis Ozols, projektējot ēkas apjomu un izvēloties būvniecības materiālus, atradis optimālu kompromisu nelielas, ne pārāk dārgas, bet vienlaicīgi modernas sporta zāles risinājumam. Sikšņu pamatskolas sporta zāle nosacīti jāuzskata par tipveida projektu, arhitektu birojs „Namejs pluss” sporta zāles ar līdzvērtīgu iekļauto programmu izstrādājis vairākiem Latvijas lauku rajoniem. Arhitektūras projekts ir pietiekami racionāls, būvizmaksas ir demokrātiskas, lai lauku pašvaldības varētu atļauties šādu projektu realizāciju, turklāt apjoma mērogi un siluets ir iederīgs mazpilsētu un ciematu vides ainavā.