Krāšņu un dūmvadu mūrēšana

Pirmais un galvenais ieteikums krāšņu un dūmvadu mūrēšanā – uzticiet šo darbu profesionālim ar ilggadēju pieredzi šo darbu veikšanā!

Krāsns apdari ieteicams veidot no krāsns podiņiem, kā konstruktīvo elementu izmantojot pilno keramisko celtniecības vai apdares ķieģeli. Krāsns podiņi tiek sasaistīti ar metāla stieņiem stiepli un skavām, kas nepieļauj termiskās izplešanās rezultātā veidot izmēru nobīdes, kas parasti ir plaisu rašanās cēlonis.

Kādu mūrjavu izvēlēties?

Krāsns mūrēšanā izmanto māla/ smilšu javu attiecībā 1 :3 – 1 : 4, atkarībā no mālu treknuma pakāpes. Krāšņu, kamīnu un sildmūrīšu mūrēšanai, javai cementu pievienot nav ieteicams. Izņēmums varētu būt pirts krāsns, ja krāsns ekspluatācijas laikā tā tiek pakļauta ūdens iedarbībai.

Svarīgi!

Jāatceras, ka kamīnu un krāšņu kurtuves jāizmūrē ar ugunsizturīgo šamota ķieģeli, kur par mūrjavu tiek izmantota šamota mālu/smilšu java. Nekādā gadījumā nedrīkst veidot māla ķieģeļa un šamota ķieģeļa savstarpējos sējumus, jo abiem šiem materiāliem ir dažāds termiskās izplešanās koeficients, kas ekspluatācijas laikā garantēti noved pie plaisu veidošanās krāsns vai kamīna konstrukcijās.

Darbu veikšanas tehnoloģija

Pirms mūra darbu uzsākšanas, ķieģeļi ir dažas minūtes jāizmērcē ūdenī, lai novērstu strauju ūdensuzsūci pa ķieģeļa kapilāriem no izmantojamās mūrjavas.

Par krāsns mūra šuvēm

Jāievēro, ka krāšņu un citu apsildes ierīču mūrēšanā mūra šuvēm optimāli jābūt 3 – 8 mm biezām. Gadījumā ar šamota ķieģeli kurtuvju mūrēšanā, mūra šuvju biezums nedrīkst pārsniegt 3 mm.

Īsi par dūmvadiem

Dūmvadu mūrēšanai izmanto pilnos celtniecības vai pilnos apdares ķieģeļus. Nepieciešams ievērot, ka dūmvadu mūrēšanai izmanto jauktās javas – cementa/kaļķa/smilšu vai cementa/māla/smilšu javas. Šajos gadījumos mūra šuves biezums ir 10 - 12 mm. Vienstāva ēkās dūmvadu mūrēšanai tiek pieļauts izmantot māla/smilšu mūrjavu.

Gadījumos, kad dūmejām tiek pieslēgti apkures ierīces ar augstu lietderības koeficientu, t.i., izejas temperatūra no apkures ierīcēm nav augstāka par +40°C, šīs dūmejas būtu jāoderē ar atbilstoša diametra nerūsējoša tērauda čaulu ar kondensāta savākšanas un novadīšanas iespējām. Pieredze rāda, ka, neizpildot šo nosacījumu, ievērojami samazinās dūmvada ekspluatācijas laiks. Pārējos gadījumos jāseko, lai dūmvadu dūmeju un vertikālo ventilācijas kanālu iekšējās mūra šuves būtu pilnība aizpildītas ar mūrjavu un iekšējās sienu plaknes būtu vertikālas un līdzenas. Tas samazinās sodrēju veidošanās un uzkrāšanās iespēju dūmvadā ar sekojošu sodrēju un, mitras koksnes malkas gadījumā darvas, aizdegšanās iespējamību.

Skursteņa galvu (dūmvada daļu virs jumta konstrukcijas, kura tiek pakļauta tiešai atmosfēras iedarbībai), mūrē no pilnajiem keramiskajiem apdares ķieģeļiem, izmantojot cementa/smilšu mūrjavu ar šuves biezumu 10 – 12 mm.

Kā pareizi uzsākt krāsns, dūmvada ekspluatāciju?

Uzsākot jaunas krāsns un, vēlams, arī dūmvada, ekspluatāciju, jāņem vērā rinda priekšnosacījumu. Pirmkārt, jāievēro šīs jaunās konstrukcijas žāvēšanas režīms. Pie esošā salīdzinoši augstā relatīvā gaisa mitruma jauna krāsns, to nekurinot, ir jāžāvē 6 – 8 nedēļas, kamēr no krāsns konstrukcijas iztvaiko ūdens, kurš tajā ir nokļuvis celtniecības gaitā. Žāvēšana jāveic ar atvērtām kurtuves durtiņām un atvērtu dūmejas aizbīdni. Krāsns kurināšanu jāuzsāk pakāpeniski. Sākuma kurināšanas shēma varētu būt sekojoša : pirmajā kurināšanas reizē tiek izkurināta tikai viena šķila malkas, kura ir saplēsta skalos. Otrajā dienā kurināmā materiāla apjomu var palielināt līdz divām malkas šķilām. Nākošajās dienās kurināmā materiāla daudzumu turpina palielināt pakāpeniski, līdz tiek sasniegts optimālais kurināmā materiāla daudzums ekspluatācijas apstākļos. Kurinot krāsni žāvēšanas režīmā kurtuves durtiņām un dūmejas aizbīdnim jābūt atvērtiem. Kurināšanu žāvēšanas režīmā turpina līdz ir pilnībā beigusies kondensāta veidošanās (‘’svīšana”) uz krāsns sienu ārējās virsmas un dūmejas aizbīdņa. Būtiski atcerēties, ka arī ekspluatācijā esošu, bet ilgstoši nekurinātu krāsni, kura turklāt atrodas telpā ar zemu gaisa temperatūru, jāsāk kurināt pakāpeniski. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā, pastāv plaisu veidošanās iespēja krāsns konstrukcijā.

Instrumenti:

• Ķelle;
• Mūrnieka āmurs;
• Svērtenis;
• Līmeņrādis;
• Elastīga virzienaukla.