Apdares ķieģeļi - mūžsena klasika

Arhitektu biroja „5. avēnija” arhitekts
„Mūsu birojs ir „Lodes” apdares ķieģeļu cienītāji. Tas ir materiāls, kurā ir vērts investēt, lai gan pagaidām šīs investīcijas šķiet patiešām augstas salīdzinājumā ar citiem fasādes apdares veidiem. Manuprāt, būtiskākās šī materiāla priekšrocības ir krāsu un faktūru daudzveidība un formu precizitāte, kas nozīmē, ka šuves būs precīzāk veidojamas. Ķieģelis pats par sevi ir dabīgs materiāls, ekoloģisks. Pareizi iemūrēts, tas kalpos ilgus gadus un tam nebūs vajadzīgs papildu remonts. Tā krāsa nemainās, virsma ir izturīga pret mehāniskiem bojājumiem. Te gan jāpiemin, ka Latvijā trūkst profesionālu mūrnieku, kam var uzticēt dekoratīvas ķieģeļu fasādes mūrēšanu. Par to paši esam pārliecinājušies praksē, kad pēc pirmajām pāris rindām ir redzams, ka tā sauktais meistars šo lietu nepārzina un uzmūrētais ir jānojauc un jāveido no jauna. Šķiet, pienācis laiks atkal atdzimt šim amatam. Priecē, ka arvien vairāk pasūtītāju ēkas apdarei izvēlas tieši „Lodes” ķieģeļus, jo īpaši sabiedriskajā sektorā. Mūsu objekti ir vairākas „Statoil” degvielas uzpildes stacijas, arī vairāki lielveikali, tostarp ķieģeļu apdare paredzēta arī lielveikala „Maxima” jaunajā vizuālajā konceptā. Pasūtītājiem patīk.”

Ivars Rudzītis, SIA „Agroprojekts” Rīgas būvprojektu nodaļas galvenais arhitekts
„Ķieģelim atkal ir jāieņem Latvijas nacionālā būvmateriāla goda vieta. Mēs esam nepelnīti aizmirsuši to, ka ķieģelis ir stabils un ilgmūžīgs materiāls, ka tas ir materiāls ar gadsimtos veidotām tradīcijām. Ķieģelim grūti konkurēt ar jauniem, moderniem materiāliem, kas iestrādājami daudz ātrākos tempos un kam nav nepieciešama mūrnieka kvalifikācija. Tieši tā – darbam ar ķieģeli vajadzīgs kārtīgs sava amata meistars, kurš pārzina visas ķieģeļu mūrniecības „nianses”, un tā ir problēma – atrast profesionālu mūrniekmeistaru. Savā ikdienas darbā esmu saistīts ar valsts un pašvaldību projektiem, kur labprāt piedāvājam izmantot arī „Lodes” produkciju. Galarezultāts gan atkarīgs no projektam paredzētā finanšu apjoma, un nereti nākas piekāpties pasūtītāja priekšā, izņemot laukā kādu pozīciju un aizstājot to ar citu. Žēl, ja, piemēram, esam paredzējuši fasādes apdarei izmantot ķieģeli, bet tas jāaizstāj ar kādu citu materiālu. Mēs cenšamies piedāvāt alternatīvus variantus, piemēram, mums ir projekti, kur piedāvājam telpas siltināt no iekšpuses, lai varētu saglabāt ķieģeļu fasādi. Šobrīd top ļoti interesants projekts Rīgā, Vagonu ielā, kas paredzēts Latvijas Bruņoto spēku vajadzībām un kur ir jāatjauno 18. gs. celtas rūpnieciskās arhitektūras celtnes. Esam izstrādājuši projektu Pļavniekkalna skolas rekonstrukcijai un jaunas piebūves celtniecībai Ķekavas pagastā – šeit plānots izmantot „Lodes” ķieģeli. Arī Daugavpils Poļu vidusskolas ēkas fasāde tiks atjaunota, izmantojot apdares ķieģeļus.”

Dēvijs Šīraks, arhitektu biroja „Alberta projekts” arhitekts
„Runājot par ārējo apdari, īpaši priecē tas, ka arvien vairāk apdarei tiek izmantoti dekoratīvie ķieģeļi. Domāju, ka būtu nepieciešams atjaunot vietējo būvmateriālu izmantošanu objektu fasāžu apdarē. Runājot par vietējo ražotāju ķieģeļiem un to kvalitāti, cerams, ka kvalitātes un tehnisko iespēju ziņā vietējie apdares ķieģeļi arī turpmāk neatpaliks no ārzemju ražotāju materiāliem (kā labs piemērs tam var kalpot „Lodes” ražotie ķieģeļi). Vēl viens pozitīvs moments, kas runā par labu vietējo ķieģeļu izmantošanai, ir to cena. Izmaksu ziņā vietējie ķieģeļu apdares materiāli noteikti varētu konkurēt ar ārzemju izstrādājumiem. Arī mūsu birojs vairākkārt objektu fasādēm ir izmantojis ķieģeļu apdari. Piemēram, vairākiem mūsu projektētajiem „Maxima” veikaliem fasādes tika apdarinātas ar ķieģeļiem. Piemēram, tirdzniecības centrs „Maxima” Cēsīs, kā arī „Maxima” veikali Valmierā un Ādažos.”