Cilvēks piedzimst pavisam īsts un dabisks.
Tomēr prieki ir īsi. Drīz vien mums mutē iebāž gumijas knupi, pudelē ielej barības maisījumu, bet pašus apjož ar sintētiskajām autiņbiksītēm. Tas ir tikai sākums.
Tālāk seko plastmasas klucīši, vinila lācīši, uzvelkami putni un piepūšamas lelles.
Mēs augam un pamazām iemācāmies dzīvot mākslīgā vidē.
Ir nemitīgu pārmaiņu un imitāciju laikmets. Plastmasa izskatās pēc koka, pārtika sastāv no piedevām un puķes smaržo pēc benzīna. Dēļi ir no kartona, granīts skan kā tukša muca, bet marmora klučus aizpūš vējš.
Neīstu lietu ieskauts, cilvēks ir situācijā, kādā būtu kuģa kapteinis, ja visas bākas piepeši izrādītos brīvi peldošas okeānā. Mums apkārt ir ļoti maz drošu orientieru.
Lode ir šāds dabisks orientieris. Viss – sākot ar uzņēmuma filosofiju un darbinieku attieksmi pret pasauli un beidzot ar izejvielām, tehnoloģijām un produkciju balstīts uz šo vienu patiesību:
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa un kā tāds spēj justies labi tikai dabiskā vidē.
Vairums cilvēku samērā ātri apjauš to, ka dzīvas puķes ir skaistākas par papīra puķēm. Vai to, ka dabiska pārtika ir labāka par mākslīgu. Krietni ilgāks laiks paiet līdz sapratnei – dzīvot no dabiskiem materiāliem celtā ēkā ir daudz patīkamāk, nekā starp lētākām, taču sintētiskām sienām. Lodes produkti domāti tiem, kas pārliecinājušies – par lētu naudu nav iespējams nopirkt māju sajūtu.
Daudz kas šodien rodas ķīmisko laboratoriju mēģenēs. Ar Lodi ir citādi. Tā nāk no zemes. Caur uguni. Pie cilvēka. Tā pacietīgi gaida, kad cilvēks iztrakosies ar spožām un īslaicīgām lietām un viņā radīsies interese par būtisko.
Lode – tā ir personība, ar ko jūs labprāt dzīvotu zem viena jumta. Un jūs to darāt, ja būvējat māju no Lodes produkcijas.
